Kuloni

Piekariņi ir radušies no agrīno laiku cilvēku ieraduma nēsāt ap kaklu amuletus vai talismanus. Šī prakse aizsākās akmens laikmetā, kad piekariņus darināja no zobiem, akmeņiem un gliemežvākiem. Ir rotaslietas, kuru izcelsme sniedzas 25 000 gadu senā pagātnē un kuras dažādas civilizācijas ir nēsājušas kā talismanus vai amuletus, kā arī dziedināšanas, garīguma un aizsardzības nolūkos. Šie talismani ir pārtapuši par to, ko mēs tagad saucam par piekariņiem vai amuletiem, un tiem piemīt visdažādākā simbolika un nozīme. Tomēr, domājot par piekariņiem ap kaklu, mēs bieži vien domājam par 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumu, kad dažādi stili atspoguļoja atšķirīgas modes, kultūras un mākslas kustības un galu galā arī plašas sabiedrības iespējas valkāt rotaslietas, kas agrāk bija paredzētas tikai karaļnamam vai augstākās sabiedrības pārstāvjiem.

Bieži vien terminus "kaklarota" un "kulons" lieto savstarpēji aizvietojami, taču patiesībā kaklarotas un kuloni ir divas dažādas lietas. Kaklarota ir viena rotaslieta, ko nēsā ap kaklu. Piekariņš ir dārgakmens vai cits atsevišķs priekšmets, kas ir piekārts pie ķēdītes un ko var noņemt no ķēdītes.